Ceļojums uz otru pasaules galu!
24. decembrī mēs devāmies uz Austrāliju, lai piedalītos Austrālijas latviešu organizētajās kultūras dienās. Mūsu pirmais pieturas punkts bija Pekina, kur apskatījām aizliegto pilsētu.
Vietējiem ķīniešiem bildes ar ķeizara rezidenci šķita tikpat interesantas kā ar mūsu meitenēm, kuras tika aicinātas kopā nofotografēties.
Smogs gaisā un vietējie garnadži metro gan mūs nepatīkami pārsteidza.
Nākamajā dienā piezemējāmies jau Melburnā, kur mūs priecēja vasarīgi laikapstākļi, ķenguri, pilsēta ar augstceltnēm un skaistais saulriets.
Svētku programma bija lieliski izstrādāta. Pasākumi savā starpā nepārklājās, līdz ar to mums tika piedāvāta iespēja izbaudīt kultūru ne tikai kā dalībniekiem, bet arī kā apmeklētājiem.
Pēc kopmēģinājumiem, koncerta diena bija liels pārbaudījums. Ģenerālmēģinājums priekšpusdienā un koncerts pēcpusdienā (apvienojumā ar 9 stundu laika pārbīdi), lika par sevi ķermenim manīt.
Garie pārlidojumi un pozitīvie iespaidi deva nedaudz sirreālu sajūtu.
Mēs piedalījāmies ne tikai deju koncertā, bet arī basketbola meistarsacīkstēs. Divu dienu garumā kopā ar Štutgartes deju kopas vīriem cīnījāmies par kausu un savu godu :). Apvienotā Vācijas latviešu basketbola komanda ”Rumaki” cēlās un krita. Labāko līdzjutēju atbalstīti čaļi divu dienu garumā rādīja savu varēšanu un ar nedaudz veiksmi, kauss būtu bijis mūsu :).
Gadu miju sagaidījuši Melburnā kopā ar tautiešiem sākām kravāt koferus turpmākajam ceļam.
Ceļš uz Sidneju bija interesants un pārsteigumiem pilns. Policisti mūs apturēja par bildēšanu no auto loga un apbalvoja ar 155 Austrālijas dolāru rēķinu.
Iestājoties krēslai satikām Staltbriedi ceļa vidū, kurš pat nejutās traucēts no mūsu sabiedrības.
Apskatījuši skaisto dabu un Sidnejas pilsētas arhitektūru devāmies tālāk uz Tasmāniju pie velniem :).
Salu apskatījām no 1270m augstuma, kur jutāmies kā mākoņu stūmēji.
Pabarojām ķengurus, samīļojām vombatus, paglaudījām Tasmānijas velnus un labi noskaņoti gatavojāmies lidojumam uz mājpusi.
Lidojums bija caur Šanhaju, kur mēs vēl vienu dienu varējām izbaudīt ķīniešu virtuvi un lielisko veikalu piedāvājumus.
Vakarā ierodoties viesnīcā konstatējām, ka mums koferī būs vienas bikses mazāk jāliek- apkopēja bija pārak rūpīgi savu darbu izdarījusi.
Ar svaigiem iespaidiem pēdējā dienā devāmies uz lidostu. Redzējuši kā ķīnieši taisa rīta rosmi ielas vidū ar priecīgām sejām lecām iekšā metro virzienā uz lidostu.
Tur mūs kā Dieva saukts uzrunāja klasiskais ķīnietis- viens no 1000000. Piedāvāja vērtīgas mantas vēl iegādaties pirms lidojuma. Ātri pārrēķinot konstatējām, ka piedāvājums ir garšīgs. Iedevuši naudu parbaudījām kastīšu saturu, bet tur mazais ķīnietis ar veiklu rokas kustību preces bija samainījis.
Pārguruši, zaudējuši laika un telpas sajūtu lidojām uz Frankfurti. Bijām atkal priecīgi būt Vācijā, kur stūre ir pareizajā pusē, runā saprotamā valodā un pareizie cilvēki apkārt kuri,gaida mājās).